Kā es braucu Latino zemes lūkoties

14 jūnijs, 2008

Neticami, bet shodien peedeejaa dienaa d-amerikaa

Tomeer izleemu uzrakstiit veel vienu ierakstu par savaam svaigaakajaam gaitaam. Peec 5 stundaam jau buushu lidmashiinaa uz Frankfurti un aaraa paaraak silts, lai staigaatu un sevi mociitu. Esmu Salvador de Bahia, kaut kur Braziilijas viduu un uz augshu pie okeaana.
Bet celsh shurp neizpalika bez parsteigumiem, ar ko jau esmu apradis. Parasti forshaas valstiis gadaas probleemas ar iebraukshanu, lai kaut kaa liidzsvarotu tos jaukos iespaidus, kas tiek guuti peec tam. Pedejo reizi rakstiiju no Urugvajas, gatavs jau pavisam driiz un bez probleemaam lidot pa taisno iekshaa Braziilijaa. No riita savaacu savas mantas Montevideo un ar visu mugursomu devos uz autoostu, lai pirms lidojuma vel paspeetu aizbraukt liidz slavenaakajam Urugvajas kuurortam Punta del Esta, kas ir sava veida Juurmalas ekvivalents, bet priedes gan stipri izcirstas. Citaadi pludmalees man likaas smilts ir diezgan liidziigas, juuraa iekshaa nebridu, tapec spriest nevaru, un arii priedes bija, dazhas. Taas arii bija galvenaas liidziibas. Citaadi shis bija tagad pustukshs (ir nesezona) kuurorts ar daudzaam lielaam un mazaam maajaam, izklaides vietaam un eestuveem. Diez ko daudz laika man nebija, jo jau peec 1 stundas bija jadodas atpakalj uz Montevideo ar domu, ka pa celjam izkaapshu lidostaa. Ieprieksheejaa vakaraa biju ar lielaam mokaam internetaa nopircis Gol aviokompaanijas biljeti Montevideo-SanPaulu, un joprojaam nebiju parliecinaats vai to biju nopircis, jo majaslapa atbildiigaakajaa briidii meta laukaa pazinjojumus, ka transakcija atceltu. Diivainaa kaartaa epasts ar apstiprinaajumu atnaacaa, uz to arii paljaavos. Viss gaajaa labi liidz pat meginaajumam iechekoties. Probleemas ar biljeti nebija, biju to speejis nopirkt. Toties probleemas radaas ar viizu. Lidostas darbinieki man saruugtinaaja ar pazinjojuma, ka taa esot beigusies jau pirms meenesha. Taa bija uz 20 dienaam, bet konsuls apgalvoja, ka derot uz 20 dienaam buushai iekshaa valstii ar vairaakkarteeju iebraukshanu. Taapeec es pat neiespringu par sho jautaajumu. Kaa izraadiijas, varbuut vajadzeejaa dabuut veel kaadu viedokli.
Naacaas atmest domu jau tajaa pashaa vakaraa mieriigi nonaakt San Paulu un domaat citus variantus. Diez ko patiikami tas nebija, jo jau taa man Brziilijaa maz dienu buutu sanacis un tagad naacaas pazaudeet veel. Gol meitene gan bija atsauciiga un ljaava samainiit biljeti uz citaam, par to naudu nopirku Rio-Salvadora un veel palika paari daljas PortoAlegre-SanPaulu biljetes apmaksai. Izpiipeeju, ka Montevideo man viizu naaksies gaidiit paaris dienas, ko atljauties nevareeju un izleemu doties uz kaadu pierobezhas ciemu, kur ir konsulaats. Izveele krita uz ciemu ar nosaukumu Chuj, netaalu no okeaana piekrastes. Pieredze raadiija, ka tur es viizu vareetu dabuut jau tajaa pashaa dienaa. Chujaa ierados pusnaktii un chujs nebija diez ko forshs, jo liinjaaja un pats ciems bija taads tipisks pierobezhas ciems, kur viskautkas var notikt. Atradu vienu riktiigu uukji, kur paguleet un jau uz konsulaata valjaa veershanos biju tur. Viizu izsniedza ljoti aatri, kaa jau biju cereejis, un jau pudienlaikaa seedeeju autobusaa uz Porto Alegre.
Chujs vispaars bija interesants ciems. Pa dienu izskatiijaas labaak, jo shii vieta ir populaara beznodoklju iepirkshaanas vieta braziiljiem. Pilns ar veikaliem, kas tirgo visas standarta dutyfree lietas. Tas viss taadaa nedaudz chuhnjiigaa gaistonee. Veel izraadiijaas, ka valstu robezha ir pilseetas galvenaa iela, taapeec, pasham neapzinoties, biju paaris reizes pirms viizas sanjemshanas parkapis robezhu.
Pa celjam uz Porto Alegri daud govju un lieli zalji plashumi. Braziilijas diendivu rajons tiek saukts par Gaucho zemi un vispaar te tauta izskataas daudz eiropeiskaaka imigraacijas delj. Te arii ir vairaak naudas, taapeec vesturee bijjis pat meeginaajums pasludinaat pashiem savu republiku, ko portugaalji iisti neakcepteeja un galveno vaininieku pat ielika cietumaa. Fui. Centieni saglabaat autonomiju joprojaam ir ljoti aktuaali un dienvidu shtatos regionaalajaa valdiibaa vadiibaa ir opoziicija. Federaalaa valdiiba nedodot investiicijas, bet shie diez ko nebeedaa, jo naudas it kaa tapat pietiek. Ka tik liek mieraa.
Porto Algegree diez ko neuztureejos, jo ka jau teicu, Braziilijaa maz laika un citasa vietas likaas forshaakas. No autoostas pa taisno devos uz lidostu, tur nopirku biljeti uz San Paulu un 3 naktii biju ar savu mugursomu aarpus San Paulu starptautiskaas lidostas terminaala. Par braziiliju daudz staastu bija dzirdeets un diez ko neiepriecinaaja ierasties taadaa pilseetaa nakts viduu. Labi veel, ka transports gaaja uz centru, ljoti daargas gan, bet vismaz nebija jagulj uz solinja terminaalaa. Man bija sarunaats doties ciemos pie manas Madrides spanju valodas ciinjubiedres Flavias, un veiksmiigi ap 4 riitaa tur arii nonaacu. Paspeeju pat izguleeties. Tiku informeets, ka mana namamaate tieshi shajaa weekendaa ir ljoti aiznjemta, jo straadaa lielaakajaa San Paulu laikrakstaa un gatavo savas dziives lielaako rakstu. Bet taa nebija probleema, jo vinjas draugi man labpraat uznjemshot un jau pirms pusdienaam ierados ciemos pie liidz shim nepaziistamajiem Marselo un Tatjanas, kas bija arii mani galvenie izklaudeetaaji naakamaas triis dienas. Pie vinjiem veel dziivojaam viens anglju dzheks, kas San Paulu uz meenesi stazheejaas par fotograafu kaadaa modelju agjentuuraa. Taa nu mees shaajaa jautrajaa kompaanijaa priecaajaamies par San Paulu piedaavaatajaam izklaides iespeejaam. To tajaa 20miljomu pisleetaa netruukst. Atklaati sakot, San Paulu diez ko neiepazinu, jo pats nekur nestaigaaju un kartes arii labas nebija. Reali gan tur arii neesot iisti ko redzeet, viena vieniiga augstceltnju juura, pilseeta ir Braziilijas ekonomikas centrs un vieta, kas nekad negulj. Arii es diez ko naktii neguleeju, toties dienaa gan. Par San Paulu atminjas ir patiikamas un lielaakoties jau pateicoties forshajai kompaanijai.
Diemzheel naacaas doties taalaak, uz Rio. Nu Rio komentaarus neprasa. Visi zinaat, kas tas ir. Sanaaca tur pabuut divas dienas, paspeeju apskatiit lielu dalju no visaam ieveerojamaakajaam vietaam. Reali gan tur bez jebkaadaa probleemaam var pavadiit 2 nedeljas un gribeet palikt veel. Taa ir pilseeta, kur ir visas lielpilseetas ertiibas, daba pilseetas centraa, briinishkiigas pludmales un plashas atpuutas iespeejas. Rio es paargaaju atkal uz auglju dieetu, jo auglji shaaja zemee ir leetaaka partika. Vispaar Braziilija ir padaarga zeme, kameer pie taas pierod. Pirmaa zeme, kur autobuss var buut daargaaks par lidmashiinu, kur vakarinjaas var izteereet 30 dolaarus. Ar laiku atrod leetaakus variantus, bet ar 30usd dienaa iztikt ir pagruuti, iipashi, ja daudz japarvietojas. Rio ljoti daudz izstaigaaju kaajaam, jo reizeem tas ir aatraak nekaa ar virszemes sabiedrisko transportu. Biju arii slavenaakaa Korkovado, dziivoju Kopakabanas pludmales tuvumaa, aizstaigaaju arii liidz Ipanemas pludmalei, kas ir turpat blakus. Veel jaasaka, ka jau esmu atslaabis attieciibaa uz droshiibu. Vismaz dienas laikaa, pa centraalajaam vietaam un atsveishkos rajonos vispaar probleemu nav. Pirmo dienu atstaaju foto maajaas, bet tad sapratu, ka ne jau taapeec es to shurp njeemu un vismaz Rio diezgan daudz sabildeeju. Galvenais ar droshiibu ir saglabaat uzmaniibu un nedariit stulbas lietas, kaa piemeeram iet iekshaa nelabveeliigos rajonos. Nebija arii issti taa, ka Rio favelas bija pavisam blakus biezajiem rajoniem. Taas parasti ir kalnu nogaazees un nokljuut tur nemaz tik vienkaarshi nav, nejaushi jau nu tas ir pagruuti izdaraams.
No Rio lidoju jau uz savu peedeejo kontineta pieturas punktu - Salvadoru. Shii ir Afrika Braziilijaa, gan ljaudis, gan stils, gan partika, gan muuzika. Diemzheel tika viena pilna diena sheit, bet arii daudz maz pilseetu esmu iepazinis. Shii bija pirmaa Braziilijas galvaspilseeta, taapec ir daudz koloniaalaa laika maaju un var redzeet, ka vieta ir bijusi grezna. Pamazaam taa arii tiek atjaunota un vecajaa centraa viss izskataas jau ljoti pieklaajiigi. Arii cenas sheit ir sapraatiigaakas un klimats veel siltaaks nekaa Rio. Netaalu esot chupaam visaadu pludmalju, ko man gan naaksies skatiit citaa reizee. Zheel doties prom, jo tieshi vakar te saakaas Janju sviiniias, ka te izpauzhas diezgan atshkiriigi. vecajaa centraa saliktas estraades, kur vakaros notiek koncerti. Muuzika te ir uz katra stuura, iipashi bungotaaji.
Velreiz jaasaka, ka zheel, ka tik maz laika Braziilijaa sanaaca. Shis driizaak bija taads kaa iepaziishanas celjojums, lai noveerteetu, vai ir veerts braukt un kur. Sleedziens - viennoziimiigi ir veerts. Tikai viizas dabuushana nedaudz chakariiga, bet citaadi taas puules noteikti ir taa veertas.

04 jūnijs, 2008

Vecais labais Buniitis un shis tas par Urugvaju

Tatad pec ilgaa brauciena 3000km garumaa agraa riitaa diezgan svaigi izkaapaam aaraa Buenosairesas Retiro autobusu terminaalaa. Kaa jau bija gaidiits, tur mees tikaam sagaidiiti ar sarkanu paklaaju, tango ritmus speeleejoshu orkestri un viesmiiliibas viina glaazi. Labi, varbuut tik skaisti nebija. Izkaapaam aaraa un bez liekas uzmaniibas piesaistiishanas iepluudaam kopeejaa pasazhieru pluusmaa. Arii par hosteli nebija jaauztraucas, jo driiz klaat jau bija neuzmaaciigi piedavaataaji ar patieshaam jeedziigiem piedaavaajumiem. Sho servisu esmu Argentiinaa un veel shur tur (ne Peru) noveerteejis, biezhi pat apmaksaa taksi uz hosteli. Shoreiz gan taa nebija, jo terminaals nav 1usd brauciena attalumaa no pasha centra.
Tur arii izveeleejaamies palikt, vienu kvartaalu no slavenaakaa Buenosairesas piemineklja Obeliska un slavenaakaas Buenosairesas megaielas. Viss tuuristam vajadziigais netaalu, gan Obelisks, gan piekrastee atjaunotais ostas rajons Puerto Madero, gan San Telmo ar saviem artesaaniju un antikvaaro lietu tirgiem, gan Rekoletas ar slaveno kapseetu, kur dus Evas Peronas piishlji. protams, pa visu pilseetu ir restuuzhi un citas izklaides vietas. Visu sho iemeslu kopuma delj tauta shurp arii braucot.
Pilseeta ir megaliela, bet gandriiz visu turistiem nepiecieshamo, kaa pieraadiijusi pashu prakse, var izstaigaat kaajaam. Labi bija tas, ka Buenosairesaa bija paraadijushies gali. Naacaas pat izveeleeties starp vinjiem un izveele krita par labu muusu Kordobas ciinjubiedreneem, kas laipni piedavaajaas izraadiit sho to no pilseetas plashaa piedavaaajuma. Par cik ieradaamies piektdienaa, tad nebija daudz variantu, naacaas jau tajaa pashaa vakaraa naacaas doties eest galju uz San Telmo vai Palermo, vairs neatceros, jo jau un veel shovakar esmu Urugvajaa. Palermo, ja kas, ir arii kaajaam sasniedzams gabals un ir paziistams ar to, ka tur dziivo biezaakais un aristokraatiskaakais pilseetas iedziivotaaju gals. Tur ir arii chupa dazhaadu naktslokaalu zhuupiigai laika pavadiishanai. Nekjiitrai laika pavadiishanai domaatie naktslokaali, kaa izraadiijaas, bija muusu hostelja tuvumaa (spriezhu peec izdaliitajiem uzskates materiaaliem, protams). Tomeer laikam bija Palermo, jo kaa satikshanaas vieta bija shis rajons, kaadaa jaunatveerta maakslas galerija, kur tika taisiits atveershanas pasaakums. Mees, intelektuaalji buudami, nespeejaam atteikties no taada vilinaajuma un turp arii devaamies. Reali citu variantu diez ko nebija, jo mums vienkaarshi tika pateikts tur buut, lai peec tam visi kopiigi varam iet eest galju.
Ar to galjas eeshanu sanaaca diezgan interesanti. Interesantais bija tas, ka saakaam eest laikam jau pie 23.00, liidziigii kaa normaalie pamatiedziivotaaji to dara. Ievilkaas eeshana liidz 2.00, kas jau bija paveelu pat pec vieteejo standartiem. Bet neko daudz nezaudeejaam, jo te visu tusinju piikjis tiek sasniegts ap 3.00. Ap to laiku klubi saak njemt ieejas maksu, jo tieshi tad visi sadomaa turp doties. Mees atkal uzraavaamies uz to, jo ieradaamies savu pusstundu par veelu, liidziigi kaa tas notika Asunsjonaa. tatad maaciiba, klubaa te jaaierodas pirms 2.00. Meitenes bija izveeleejushaas vienu klubu, kur bija daudz ljauzhu un kur speeleeja visaadu roksiigu (tipa, rokveidiigu) muziku, vietu pat sauca Roxy. Nebija jau ne vainas, bet man tomeer labaak patiik shakira. Veel kas, viss duumos, gan tajos klubu duumos, gan tabakas. te smeekeeshanu skhiet veel kaadu laiku aizliegt netaisaas, tas attiecas laikam uz visu latinameriku. Vietai laikam skaitiijas diezgan augsta liimenja, jo robis tur pamaniija kaut kaadu slavenu argentiinas tenisistu, gan ne Nalbadjanu.
Bija zheel, ka samaksaajaam par hosteli, jo tur sanaca parrasties tikai ap 7.00 pec stundu gara pargajiena par mostosho galvaspilseetu, taa sheit tauta dziivojas.
Sestdienas plaans bija speeleet lauka hokeju, bet man iisti nevilka, turklaat kaa izraadiijas speeleeshana vareeja sanaakt sveetdien, jo sestdienas speele esot bijusi domaata nopietna, gandriiz vai uz naudu. Speeleejot gan meitenes, gan dzheki. peedejie gan tikai paaris. Ta nu sestdienu vienkarshi pastaigaajaamies pa San Telmo, bez iipashaam ambiicijaam kaut ko redzeet. Tur, tapat kaa Rekoletaa, nedeljas nogalees notiek aktiiva tirdznieciiba ar visaadaam nekam nederiigaam un principaa nevajadziigaam mantaam. Tur arii satikaam savus Ujuuni ciinju biedrus kolumbietu Kamillu un turku Ahmetu, ta ka diena sanaca piepildiita. Vakars gan bija mieriigs, jo meitenes uzaicinaaja pie vienas no vinjaam uz maajaam un tusinjsh par laimi atkrita, jo iepriekshaajaa vakaraa un sestdienas tirguu bija izteereejushas visu naudu. Turp devos viens, jo Robis mistiski nozuda pecpusdienaa ar atrunu par doshanos peec cigareteem, un taa arii liidz norunaatajam laikam neparnaaca. vai tikai nebija iebridis kaadaa no pieviesniicas naktslokaaliem?! To prasiet vinjam pasham, jo man faktu nav. Es toties bija atpakalj agri, nedaudz peec trijiem un tas soliija, ka beidzot vareeshu izguleeties.
Svetdien hokejs atkrita, jo uz sportu kaut kaa nevilka. Toties uztaisiiju vel vienu pastaigas tuuri liidz San Telmo, shoreiz tirgus bija teju pa visu rajonu un ielas pat dazhas bija slegtas, lai dotu vietu stendiem. vel visaadi muzikanti speeleeja un tango dejotaaji taisiijaas dejot. baigas action. Lai atguutos no taa, devos pec tam pastaigaa uz ostas rajonu, kur ir forshais tramvajs ar trim pieturaam, no viena doku gala liidz otram. tagad Puerto Madero ir biroju un izklaides rajons, paari kanaalam uz upes pusi pilns ar ekskluziivaam maajoklju un biroju augstaaveneem. No nolaista graustu rajona pirms 20 gadiem vietai ir kljuvusi par teju ekskluziivaako rajonu pilseetaa.
Bija plaans pirmdienas riitaa doties prom Urugvaju ar praami, kursh atiet turpat no viena Puerto Madero gala, tapec izleemu, ka veel vajag pastaigaat un aizgaaju liidz rekoletas svetdienas tirgum. arii tur parkaa pilns ar artezaanju stendiem un visaadi makslinieciski uzvedumi. Veel pie parka tur bihja viena izstaazhu zaale, kur peedeejo dienu bija liela Kubas fotograafu izstaade. Bija pat slavenaa Che bilde ar profilu, kas tagad atrodams uz katra t-krekla latinamerikas suveniiru veikalos. Ta ka esot Argentinaa, apskatiijas arii sho to no Kubas veestures un tagadnes.
Daudz todien nostaigaaju, taapeec vakaaraa tika sarunaas ar Ujuuni celjabiedriem iet eest kaarteejo galju. peedejais vakars Buniitii tomeer. kad tad veel es dabuushu steiku. Taisniibas labad gan jaasaka, ka to es eedu tikai Argentiinaa un maajaas diez vai kadreiz atkal to eedishu. Neesmu galjasmiilis, bet Argentiinaa nez kaapeec to galju varu apeest. Laikam taapeec, ka te govis garshiigaakas. Tagad nozheeloju, ka Patagonijaa nepagarshoju jera galjas izstraadaajumus. Atkal ne jau tapec, ka garshu, driizaak negarsho, bet tikai lai piepildiitu Patagonijas iespaidu komplektu. Runaa gan, ka jeeri tur esot eedami.
Ar galjas piepildiitu vederu arii mans pedejais Buenosairesas vakars nosleedzaas. Biju gatavs doties taalaak, ko naakamajaa riitaa arii izdariiju. Pramis, iespejams, kaut kas liidzigs tiem puslielajiem, kas iet starp tallinu un helsinkiem. Pec trim stundam peldejuma jau esi Kolonijaa, mazaa koloniaalaa Urugvajas ciemaa, kas delj ta, ka ir vieniigais daudz maz saglabaajies un uztureetais koloniaalais ciems shajaa regionaa, ir dabuujis UNESCO pasaules kulturas mantojuma statusu. Taa koloniaalaa dalja neko liela nav, var izstaigaat paaris stundaas ljoti leenaa gajienaa. Vismaz pirmdien tas bija ljoti mieriigs, kluss ciems ar pamataa vienstaaviigaam normaalaam un pussabrukushaam koloniaalaam maajeleem, brugjeetaam ielinjaam, restoraaninjiem, artelpu augiem visaas malaas un baaku, no kuras labaa laikaa varot redzeet buenosairesu. Nu jauka vieta, kur atvilkt elpu peec buniisha trokshnjiem. Nedeljas nogalee gan te vareetu buut krietni skaljaak.
Ujuuni celjabiedru pavadiits, vakaraa liidz ar kreeslu seedos iekshaa autobusaa uz Montevideo, kas, nezinaataajiem, ir Urugvajas galvaspilseeta. Vispaar Urugvaja liidz ar Paragvaju ir viena no mistiskajaam Latinjamerikuas valstiim, kuras gandriiz nekad neiekljuust pasaules zinju apritee. Tiiri vizuaali, Urugvaja un taas ljaudis vareetu buut ljoti radnieciigi Argentiinai, vinji pat vienaa akcentaa runaa. Savulaik Urugvaja esot bijusi dienvidamerikas progresiivaakaa un bagaataakaa valsts, bet peec otraa pasaules kara kaut kas saacis bukseet un tagad dziives liimenis varetu buut vienalga pietiekami augstajaa Argentiinas liimenii. Tas, ka valsts bijusi bagaata, ir redzams Montevideo, kur vecajaa centraa ir krietns daudzums iespaidiigu, izsmalcinaatu buvju no pirmskara laikiem. arii taadaa zinjaa ir liidziibas ar Buenosairesu, tikai mazaakos meerogos. Galu galaa Montevideo dzivojot knapi virs miljona. Bet pilseeta zalja, pietiekami interesanta, lai arii daudzas vecaas eekas pamaazaam iet bojaa un neliekas, ka tuvaakajaa dekaadee kaut kas vareetu mainiities. Ir meeginaajumi kaut ko atjaunot, bet laikam jau turistu plusma nav tik liela, un taa pati pamataa no kaiminjvalstiim. Shaja aspektaa kaut kas no Paragvajas, lai gan tuuristu te pietiek. Daudzi arzemnieki izmanto iespeeju ar praami no BA shurp atbraukt uz dienu vai paariis dienaam. Arii es shodien krustu shkeersu izstaigaaju centru, laikam visu arii apskatiiju. Kaa jau teicu, vieta daudz atgaadina Argentiinu, jo kulturaali urgvajieshi liekas, ka maz atshkiras. Vinjiem patiik taas pashas lietas, kas argentiinieshiem un turistiem tiek piedaavaats tas pats - galja, viins, tango, mates teeja ar visiem piederumiem, aadas izstraadaajumi. Bet atbraukt uz paris dienaam ir veerts, paskatiities uz Buenosairesu miniatuuraa. uzreiz gan jaasaka, ka jareekinaas ar nedaudz augstaakaam cenaam, gan dziivoshanai, gan eeshanai. Kapec - to vel neesmu noskaidrojis. Suveniiri gan laikam maksaa tikpat.
Uz Urugvaju ljoti daudz brauc argentiinieshi, kas iipashi iecieniijushi Urugvajas kurortus. Valsts uz taadas kaa pussalas, taapeec pieeja uudenjiem te nav probleema. Punta del Estae sezonaa vispaar tiek okupeeta ar buenosairieshu hordaam, kas te dziivojas kaa pa savaam maajaam. Tas arii laikam ir lielaakais shejienes kuurorts, bet neko daudz nevaru veel pastaastiit, jo tur doshos tikai riit no riita. Buus man tur paris stundas, ko pavadiit, jo jau vakaraa lidoju prom no shejienes - atpakalj uz Braziiliju, uz San paulu. Ta ka nakamais ieraksts no turienes. Tudu bem!
Ieliku arii bildes liidz pat shodienai, varat pashi apskatiities gan buenosairesu, gan chiiles un argentiinas galeejos dienvidus. Skaisti.

31 maijs, 2008

Ugunszemes ziema

Muku prom no ziemas un diezgan ilgi tas izdevaas, bet ziema tomeer mani nokjeera. Burtiski iespieda mani stuurii un, kad mukt vairs nebija kur, tad uzgaaza virsuu chupu sniega un veel kaajaam pirkstus gandriiz nosaldeeja. Tas viss notika Ugunszemee, kas atrodas pashos pashos Patagonijas ziemeljos (ar to domaaju stuuri, kuraa biju iespiests) un kur veel liidz 19.gs vidum eiropieshi savu kaaju spert baidiijas, jo vieteejie shos labpraat uznjeema un bez liekaam ceremonijaam nogalinaaja. Pati zeme arii diez ko viesmiiliiga nebija - klimats ne visai, augsne ne paraak augliiga un atrashaanaas vieta arii attaala. Ugunzemei tuvaak ir Antarktiida (1000km) nekaa civilizeetie Argentiinas un Chiiles apvidi, tieshii taapeec man arii tur vajadzeeja nokljuut. Tur beidzas visi celji un talaak vairs nav kur iet, taads simbolisks celjojuma nosleegums sanaaca.
Manu domu par braukshanu uz Antarktiidu shoreiz piepildiit neizdevaas, jo Antarktiidas kruiizu sezona ir beigusies jau martaa. Tagad vairs kugji turp neiet un laiks arii tam laikam nav iisti atbilstoshs. Vismaz uzzinaaju, ka tomeer varot turp tikt par 2000usd, ja ljoti paveicas. Reizeem izmetot taadus kruiizu peedeejaas dienas piedaavaajumus standarta 4000-6000usd vietaa uz 12 dienu peldeejumu liidz baltajam kontinentam. Naaksies sho lietu nokaartot citreiz.
Ugunszemes apmekleejums faktiski sastaaveeja tikai no vienas pilseetas - Ushvaijas - un taas apkaartes apskates. Reali tur ir tikai vel viena veera njemama pilseeta - Rio Grande, bet Ushvaija tomeer ir daudz paziistamaaka un atrodas pie slavenaa Biigla shauruma, caur kuru savaas ekspediicijaas devaas pats slavenais Charlzs Darvins. Ushvaija man arii vienmeer asocieejaas ar kaut ko neparastu, galu galaa pati talaak Amerikas kontinenta pilseeta. Gribeejaas redzeet, kas tad tur tik iipashs. Pati pilseeta nav diez ko liela, savi 40,000 ljauzhu tur dziivojas, bet redzeet un dariit tur ir pietiekami. Atrashaanaas vietaa ir iespaidiiga - pilseeta ir gar krastu buuveeta un aiz taas slejas majestaatiski, apsnigushi kalni, turklaat nevis tur kaut kaadi gaizinji, bet taadi riktiigi andiski kalni. Ja nemaldos, tad liidz pat 3000m augsti. Nezinaaju, ka shie tik zemu nonaak un joprojaam ir tik augsti. Ushvaijaa atrodas arii riktiigs sleeposhanas kuurorts, uz kuru tikt nesanaaca, jo sezonu te ver valjaa kaut kad juunija viduu, neskatoties uz to, ka sniega jau bija pietiekami. Buus kaadreiz jaatbrauc shurp pasleepot. Ir arii viens ledaajs, lidz kuram var uzkaapt. Arii mees izdomaajaam, ka jaakaapj. Iisteniibaa jau divas Chiiles Punta Arenas satiktaas chehu meitenes (Kakta un Radka, luudza sevi piemineet blogaa) pielauza to dariit, jo vinjas tikko iesaakushas savu 2 meeneshu celjojumu pa Andiem un bija energijas pilnas, turklaat ar visu kalnkaapshanai vajadziigo ekipeejushaas. Es ar savaam caurajaam tupeleem un plaanajaam treninjbikseem meeginaaju slaat liidzi pa sniegiem. Robis arii, vinjam gan bikses drusku biezaakas un tupeles nav cauraas. Uzkaapaam diezgan augstu, kur vegjetaacija jau beidzaas, turpat kaut kur vajadzeeja but tam Martial ledaajam, bet neatradu, jo viss bija apsnidzis. Ar mums kalnaa kaapa arii visaadi snoveri un sleepotaaji, kas peec tam laidaas lejaa pa apsnigusho nogaazi. Peec taa arii nospriedu, ka sniega ir pietiekami. Vareeja jau no atveert sleeposhanu un kaadu nomas punktu. Es gan liidz pashai augshai kaapt neparakstiijos, jo man jau saaka zust kaaju pirkstu sajuuta, taapeec devos lejaa. Tas bija daudz aatraak un arii pirksti atsila. Turklaat veel mani liidz lejai laipni aizveda viens vieteejais, redzot kaa es slapsh slaaju lejaa pa celju, kas ved uz takas saakumu. Bija jau forsha vieta, buutu normaali apriikots, uzkaaptu liidzi pareejiem. Par to, kur shie uzkaapa, lai staasta Robis. Skati no augshas labi, aiz muguras balts kalns, lejaa kanaals un tam paari tikpat kalnainaa Navarrito (laikam) sala, kas pieder Chiilei.
Vispaar taa Ugunszeme ir neriktiigi sadaliita starp Chiili un Argentiinu, jo, aaraa braucot, naacaas shkeersot Chiiles robezhu un par jau braukt iekshaa Argentiinaa, kas noziimeejaa karteejaas auglju un citu sociaali biistamo produktu mekleeshanu somaas, lai gan no autobusa Chiilee izkaapaam tikai, lai veiktu pasu kontroli. Kaut ko shie nevar sadaliit, jo risinaajumu taadai sheersoshanai jau nu atrast vareetu. Kaut vai liidziigi, kaa braziilji ljauj shkersot Foz do Iguacu, lai argentiinieshi var nokljuut Paragvajaa un otraadi. Neviens tur Brazilijas pusee nemaz neparbauda busu un tas bez pieturaam aizchunchina lidz pat Paragvajai. Ta bija sanacis shi celjojuma laikaa, ka Chiilee ir iebraukts 4 reizes un Argentiinaa pat 5. Tagad pase pilna ar chilieshu un argeniinieshu ziimogiem un iebraukshanas formas jau varu aizpildiit ar aizveertaam aciim. Pases numuru jau kaadu laiku arii esmu iegaumeejis.
Atgriezhoties pie Ushvaijas, mums sanaaca veel viens paargaajiens. Katka un Radka pielauza, lai nakamajaa dienaa dodamies brist pa Tierra del Fuego nacionaalaa parka biezoknjiem. Kaut kaa diena bija jaanosit, taapeec parakstiijaamies. Atkal vilku kaajaas caurumainaas tupeles, kas paspeeja izzhuut, atkal plaanaas trenuuzenes un prom uz dabu. Tagad nesezona, taapeec par ieeju parkaa naudu nenjem un cilveeku gandriiz nav. Parks laikam ne ar ko ljoti iipashu neizceljas, rakstuuriigaa Ugunszemes fauna un flora, kalni, uudenji juuras, ezeru un upju formaa. To visu vienu vairaakas markjeetas takas, kuraas tad tuuristi arii staigaa. Mees izleemaam iet pat taku, kas dodas gar Biigla kanaala krastu, pa celjam sadomaajaam ieiet kempinga kafuuzii, kas briinumainaa kaartaa bija valjaa un peec tam devaamies uz Ruta 3 nobeigumu, taadeejaadi simboliski nobeidzot sho celjumu kontinentaalaas dienamerikas taalaak ar auto aizbraucamajaa vietaa. Tur mums vajadzeeja gaidiit businja shoferi, kam muus buutu vajadzeejis laiciigi aizvest atpakalj uz pilseetu. Pastaiga bija jauka, kaajas atkal slapjas, bet auksti nebija. Toties bija daudz sniega, kas turpinaaja snigt lielaam paarslaam liela dalju no paargaaajiena laika. Liidz pecpsudienai viss bija tik noklaats ar sniegu, ka sajutos kaa labaa ziemaa maajaas. Salavecha tikai pietruuka. Beigaas izraadiijaas, ka pietruuka ari shofera, kursh taa arii 17.00 norunaatajaa vietaa neparaadiijaas. Man gan bija tik liels prieks par ziemu un baltumu, ka es par sho faktu nebeedaajos. Arii tad, kad jau kljuva tumshs un tumshs tur kljuust jau ap tiem pashiem 17.00. Naacaas shpagot par piesnigusho celju atpakalj uz civilizaaciju un mekleet, kur ir muusu shoferis. Mana versija bija, ja shis iebraucis graavii, jo atstaat turistus tukshaa nacparkaa, tumsaa un aukstumaa diez vinsh buutu iedomaajis. Taa nu aizshpagojaam liidz policijas iecirknim, kur izraadiijas, ka shoferis ir bijis, bet neesot vareejis tikt aughsaa pa slidenajiem celjiem liidz mums. Gudrs cilveeks - redz, ka aaraa ziema ar sniegu, pa to celju gan jau savas parsimts reizes braucis, bet brauc ar nobrauktaam riepaam, radzes tikai prieksheejaam un taas pashas jau 5 gadus brauktas. Kjeedes, ko likt uz ritenjiem, arii neesot liidzi panjeemis, lai gan no riita labi redzeeja, kas sho gaida. Toties aizmuguree bija iemestis 2 maisus ar shkembaam un laapstu, lai var celju beert.
naacaas beert, jo protams, jau pirmajaa lielajaa uzbraucienaa augshaa netikaam. Maisii beidzaas pirms tikaam liidz augshai, nu gudrs shoferis. Tajaa briidii jau bija pie 20.00 un man saaka kljuut veesi. Par laimi, policisti arii devaas uz pilseetu no parka un bija pakjeerushi liidz kjeedes, ko izmantot shkembu vietaa - pabrauc, parliec kjeedi priekshaa, pabrauc, atkal parliec. braukshana izdevaas tikai pateicoties kopiigaam puuleem businja stumshanaa. Beigaas ar lielaam mokaam, bet tikaam no taa parka laukaa, pilseetaa nonaacaam plaanoto 18.00 vietaa peec 21.00. Ljoti aktiivi un ilgi pavadiita diena sanaaca, naacaas naakamo dienu izmantot atpuutai un lai gatavotos gaidaamajam braucienam uz Buenosairesu. Izmantoju diena neliela pastaigai par Ushvaijas centru, eeshanai un nekaa cita nedariishanai. Vakaraa biju moraali un fiziski gatavs agrajam naakamaa riita izbraucienam uz galvaspilseetu. Sanaaca pagarsh. kopaa ap 50 stundaam trijos autobusos ar bezjeedziigo chiiles robezhas parbaudi (robim tika konfisceeti banaani, bet aboolus vinsh tomeer ieshmauca valstii) un Magelaana shauruma shkeeroshanu. Taa Ugunszemes krasts, spriezhot peec ziimes pie praamja pietures, ir miineets. Chiilieshi vienmeer ir gatavi atvairiit Argentiinas iebrukumu. Aitas tajaa laukaa neredzeeju. tatad tieshaam vareetu buut miineets.
Paareejais celshs diez ko atminjaa paliekshs nebija, atkal uztaisiijaam 2 stundu starpautobusu tuuri pa Rio Gallegos un peec tam jau gandriiz nepatraukts brauciens liidz B-airesai. Redzeeju kaarteejo chupu filmu, tieshaam labi paareedos ar autobusaa pasniegto paiku, arii guleeshanai nebija ne vainas, jo izveeleejaamies guljamkreeslu busu. Daargaak, bet vismaz komforts ilgam braucienam adekvaats. Taa arii aizbraucaam liidz galvaspilseetai bez ipashiem incidentiem, nemaz tik traki nebija kaa baidiijos. Laiks pagaaja atri un, no riita iebraucot BA, pat iipashi noguris nebiju. laikam jau ieguuts ruudiijums.
Par Buenosairesu buus jau cits staasts, gan jau piekjershu tam klaat arii Urugvajas posmu. ja kas, jau rakstu no Montevideo, Urugavajas galvaspilseetas. Doma ir pabuut paris dienas te un tad prom uz Braziliju, lai godam atziimeetu peedeejaas celjojuma dienas. Shodien nopirku arii biljeti lidojumam Salvador de Bahia - Frankfurte, buushu Vaacijaa 15.juunija riitaa. Riigaa gan jau peec paaris dienaam, atkariibaa no leeto bilejshu pieejamiibas. Tad jau redzees.

25 maijs, 2008

Ledaaji veel ir

... taapeec jabrauc tie skatiities, kameer vel var. Runaajot, ka pasaulee mainaas klimats uz karsto pusi, un ledaajiem tas diez ko nepatiikot. Katru gadu paliekot arvien mazaaki un daudzviet pazuud vispaar. Patagonijaa ledaaju veel pietiek, jo auksts un ziemaa sakriit daudz sniega. Es gaidiit negribeeju un devos uz Kalafati, kas ir Argentiinas ledaaju galvaspilseeta, jo taas tuvumaa atrodas paliels daudzums, ieskaitot gan slavenaako Perito Moreno, gan Upsalas ledaaju. Perito Moreno laikam skaitaas labaaks, jo ir pieejamaaks, turklaat veel efektiigi skan un luust. Vispaar tas ledaajs ir diezgan interesants arii taada zinjaa, ka gids pastaastiija, ka taa augsheejaa daljaa, kur tas saakas, sniegot 300 dienas gadaa, taapec kaadu laiku ledaajam veel vajadzeetu buut. Tas rajons ir arii ezeriem bagaats, jo ledaaji nodroshina arii padaudz uudeni. Diemzheel tas noziimee, ka pat vasaraa tur iisti pedleeties nevar. Pashaa ledaaja tuvumaa udens esot tik auksts, ka cilveeks var izdziivot labi ja 2 minuutes. Veel ledaaja tuvumaa atrasties ir biistami, jo no taa biezhi kriit ledus gabali, kas var uzkrist uz galvas, un pat neuzkriitot tie varot radiit ttadus vilnjus, kas apgaazh laivas, par kaijakiem nemaz nerunaajot. Taapeec arii kljuust skaidrs, kaapeec tuvoties ledaajiem jebkaadaa veidaa ir aizliegts.
Man principaa bija pietiekami arii apskatiit to no attaluma, turklaat velelas divas reizes. Pirmo reizi gadiiijaas tur buut naktii, jo tieshi Kalafatee iebraucaam pilnmeenesii, kas diezgan labi izgaismojot ledaaju. Bija diezgan ok, vieniigi reizeem tomeer makonji menesim aizgaaja priekshaa, jo tieshi pie ledaajiem laikam klimats kaut kaa atshkiras nedaudz un vispaar tur biezhaak ir nokrishnji nekaa 70km attalajaa Kalafatee. Man gan gribeejaas arii redzeet ledaaju dienaa, jo tad var noveerteet labaak taa izmeerus un arii baltums labaak izceljas. Nacaas atgriezties arii dienas tuuree, kurai piekjeeram klaat ar stundas izbraucienu ar kugjiiiti, kas pieved ledaajam klaat, cik nu likums to atljauj.
Pats Perito Moreno ir labi apskataams, jo tam var piebraukt klaat un tuvajaa kalnaa ir izbuuveetas gan takas, gan skatu platformas. Vasaraa tur esot laikam vairaak kaa 1000 skatiitaaju dienaa, bet mums iipashi daudz neviens netrauceeja staigaat, jo bijaam tur nesezonaa. Bildees pashi varat redzeet, kaadaas perspektiivaas ledaaju var apskatiit. Centos jums radiit maksimaalu klaatbuutnes efektu.
Uz otro ledaaju - Upsalu - nebraucaam, jo argentiiniehi ir iedalijushi vienam dzhekam monopolu uz ekskursijaam pa ezeru, tapec shis ir iecirtis Peru cieniigu attieksmi un pleesh cik nu var, par dienas tuuri vajadzeetu atvadiities no 100usd. Nauda shoreiz bija otrshkiriigs apstaaklis, jo peec chemodaana ar dolariem atrashanas autobusaa taas ir pietiekami arii braucienam uz meenesi. Nostraadaaja mans princips ¨nost ar monopoliem¨, nav ko shos atbalstiit. par cik cita celja turp kaa vien ar kugji tur nav, tad atteicos piedaliities viena alkatiiga burzhuja bagaatiibas palielinaashanaa. Taads nu pretmonopolu partizaans redz esmu, nevaru neko padariit.
Kalafatee pashaa arii bija diezgan ok, jo dziivojaam iespeajams liidz shim labaakajaa hostelii, turklaat par 6usd 4-vietiigaa istabaa, ar silto griidu, labaam labieriiciibaam turpat istabaa, bija pat feens un tas jau liimenis, hostelju etalons. Veel ilgi atcereeshos, cik labs bija. Kalafate ir pie ezera, kursh jau bija saacis aizsalt pirms dazhaam dienaam. Diemzheel slidot vel bija par agru, tapec nesacaaca. bet vietejie apgalvoja, ka slidojot un par hokeju speleejot ziemaa. Bija arii diezgan labiekaartota, veel procesaa esosha promenaade. Censhaas jau tauta ljoti, lai cilveekiem patiktu. Vispaar cienu argentiinieshus un chiilieshus par to, kaa shie izpatiik tuuristiem, jo katraa ciemaa ir info biroji, laipni ljauzhi, kartes, aktivitaashu apraksti un tas viss bez maksas. Muuseejiem te buutu, ko maaciities. Kalafati varu saprast, jo tuurisms laikam ir vieniigais pilseetas pastaaveeshanas iemesls un bez Perito Moreno taada iespeejams nemaz nebuutu izveidota.
Apkaart pilseetai bija taadi labi pauguri, kur uzkaapt, bet par to iedomaajaamies par veelu, taapeec nevienaa neuzkaapaam. Tieshaam neiedomaajaamies, ne jau sliknuma deelj. Kad iedomaajaamies, jau bija jaadodas prom. It kaa nekur iipashi taaalu, tikai kaadas 6 stundas autobusaa. Braucaam atkal uz Chiili, uz Puerto Natales, kas savukaart ir baaze, lai dotos uz slaveno Torres del Paine nacionaalo parku. Arii Puerto Natales ir pie forsha ezera, kasd veel labi kuupeeja, kad braucaam tajaa iekshaa. Aiz ezera kalni un kaut kur aiz tiem kalniem arii Torres parka kalni. Vinji ir ipashi ar savu formu. Centraalie ir taadi kaa tornji un vispaar taadi asi un labi izceljas uz apkaarteejo kalnu fona. Parkaa ir arii citas lietas, kaa piemeeram zveeri, daudz daudz gaisaa planeejoshu kondoru, karteejie ezeri un pat viens uudenskritums. Vasaraa esot milziigi kaapeletaaju un vienkaarshi staigataju bari. Parkaa ir vairaaki parshruti, garaakais ir 7 dienas un apskata parku no visaam puseem. Pa celjam var palikt vai nu speciaalaas apmetnees vai arii teltii. Pirms tam man likaas diezgan neinteresanti, ka jaastaigaa 7 dienas ar guleeshanu teltiis, bet shis parks shkita taa veerts. Skati debeshkjiigi, taada visiistaakaa Patagonija - nepieradinaata un nezheeliiga. Tukshums arii mazaaks nekaa citur, taapeec acis ir kur piesiet. Man tomeer vairaak patiik viendiennieki pargajieni, turklaat tagad veel ziema un vieniigaa iespeeja ir guleet teltii, dazhas takas arii sniega delj ir sleegtas. Devaamies dienas braucienaa uz parku. Pa celjam bija gan saulleekts ar atspiidumu kalnos (te saule aus veelaak un riet agraak, gluzhi kaa Latvijaa ziemaa), gan kondori, gan govis, aitas un taas ganoshie gaucho un sunji. Veel bija labi redzeet milziigus guanako (vieteejais lamas paveids), kas shajaa sezonaa sanaakot kopaa un taadaa veidaa dziivo. Esot siltaak. Pumaam arii forshi, jo var izveeleeties, kuru eest, nevis izsekot pa vienai. Vienaa briidii taads milziigs bars shkeersoja celju pashaa muusu priekshaa, nacaas gaidiit, kameer tiks paari. Sastraagums gan neizveidojaas, jo nesezonaa diez ko daudz grupu neesot, varbuut vel kadas 4 bez mums bija visaa parkaa. Redzeejaam protams arii slavenaas kalnu spices no dazhaadaam perspektiivaam, un kaa kronis visam bija neliels paargajiens uz kaadu nosaciitu salu, no kurienes varee ja redzeet lielo ezeru ar taa galaa esosho Grey ledaaju. Ezeraa peldeeja paaris milziigi atluuzushi ledus gabali, salaa visi koki taadi liiki un kropliigi, papildus tam veel nezheeliigs veejsh, ka gandriiz puush no kaajaam. Nebiju nekad kaut ko taadu izbaudiijis. Pa celjam veel bija taads interesants mezhs ar sliipi augoshiem, it kaa normaaliem kokiem zletainaas kraasaas. Vismaz arii labs sports sanaaca, jo citaadi pamataa sedeeshana businjaa sanaaca ar dazhaam foto pieturaam un iisu pargajienu uz uudenskritumu. Biju apmierinaats un gatavs doties taalaak no Puerto Natales, kas patieshaam bija jauks ciems ar Chiilei neraksturiigi labaam cenaam, vismaz nesezonaa.
Tajaa pashaa vakaraa jau seedaamies iekshaa busaa, lai dotos veel talaak uz dienvidiem, Chiiles pashu dienvidiskaako pilseetu Punta Arenas pie Magelaana shauruma, kur ieraadaamies ap 22.00, kas noziimeeja, ka bija tumshs. Pilseeta uzreiz nepatikaas, jo nevareejaam atrast finansiaali pienjemamu viesniicu, labiekaartot promenaadi pie shauruma taa arii neatradaam. Redzeejaam gan stiliigu Magelaana statuju centraalajaa skveeraa. Jau naakamajaa riitaa ieplaanojaam doties prom, jau atpakalj Argentiinaa, uz Usvaiju, kas no Puntas Arenas ir 12stundu attalumaa. Te arii esam shobriid, bet shoreiz par to nee, jo vieta pelna atsevishku staastu - galu galaa taa ir Ugunszeme, nevis parasta Patagonija.